terminatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of terminō.

Participle

[edit]

terminātus (feminine termināta, neuter terminātum); first/second-declension participle

  1. marked off (by boundaries), bounded, limited
  2. defined, fixed, determined, circumscribed
  3. closed, finished, ended, terminated

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative terminātus termināta terminātum terminātī terminātae termināta
Genitive terminātī terminātae terminātī terminātōrum terminātārum terminātōrum
Dative terminātō terminātō terminātīs
Accusative terminātum terminātam terminātum terminātōs terminātās termināta
Ablative terminātō terminātā terminātō terminātīs
Vocative termināte termināta terminātum terminātī terminātae termināta

References

[edit]