saginatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of sagīnō.
Participle[edit]
sagīnātus (feminine sagīnāta, neuter sagīnātum); first/second-declension participle
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sagīnātus | sagīnāta | sagīnātum | sagīnātī | sagīnātae | sagīnāta | |
| Genitive | sagīnātī | sagīnātae | sagīnātī | sagīnātōrum | sagīnātārum | sagīnātōrum | |
| Dative | sagīnātō | sagīnātō | sagīnātīs | ||||
| Accusative | sagīnātum | sagīnātam | sagīnātum | sagīnātōs | sagīnātās | sagīnāta | |
| Ablative | sagīnātō | sagīnātā | sagīnātō | sagīnātīs | |||
| Vocative | sagīnāte | sagīnāta | sagīnātum | sagīnātī | sagīnātae | sagīnāta | |
References[edit]
- “saginatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- saginatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- saginatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.