assentatrix

Latin

Etymology

From assentātor +‎ -trīx

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /as.senˈtaː.triːks/, [äs̠ːɛn̪ˈt̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /as.senˈta.triks/, [äsːen̪ˈt̪äːt̪riks]

Noun

assentātrīx f (genitive assentātrīcis, masculine assentātor); third declension

1. a (female) flatterer, a yeswoman

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	assentātrīx	assentātrīcēs
Genitive	assentātrīcis	assentātrīcum
Dative	assentātrīcī	assentātrīcibus
Accusative	assentātrīcem	assentātrīcēs
Ablative	assentātrīce	assentātrīcibus
Vocative	assentātrīx	assentātrīcēs

References

• “assentatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press