crimino

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: criminó

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From crīmen +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

crīminō (present infinitive crīmināre, perfect active crīmināvī, supine crīminātum); first conjugation

  1. to accuse, indict

Conjugation

[edit]
   Conjugation of crīminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present crīminō crīminās crīminat crīmināmus crīminātis crīminant
imperfect crīminābam crīminābās crīminābat crīminābāmus crīminābātis crīminābant
future crīminābō crīminābis crīminābit crīminābimus crīminābitis crīminābunt
perfect crīmināvī crīmināvistī crīmināvit crīmināvimus crīmināvistis crīmināvērunt,
crīmināvēre
pluperfect crīmināveram crīmināverās crīmināverat crīmināverāmus crīmināverātis crīmināverant
future perfect crīmināverō crīmināveris crīmināverit crīmināverimus crīmināveritis crīmināverint
passive present crīminor crīmināris,
crīmināre
crīminātur crīmināmur crīmināminī crīminantur
imperfect crīminābar crīminābāris,
crīminābāre
crīminābātur crīminābāmur crīminābāminī crīminābantur
future crīminābor crīmināberis,
crīminābere
crīminābitur crīminābimur crīminābiminī crīminābuntur
perfect crīminātus + present active indicative of sum
pluperfect crīminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect crīminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present crīminem crīminēs crīminet crīminēmus crīminētis crīminent
imperfect crīminārem crīminārēs crīmināret crīminārēmus crīminārētis crīminārent
perfect crīmināverim crīmināverīs crīmināverit crīmināverīmus crīmināverītis crīmināverint
pluperfect crīmināvissem crīmināvissēs crīmināvisset crīmināvissēmus crīmināvissētis crīmināvissent
passive present crīminer crīminēris,
crīminēre
crīminētur crīminēmur crīminēminī crīminentur
imperfect crīminārer crīminārēris,
crīminārēre
crīminārētur crīminārēmur crīminārēminī crīminārentur
perfect crīminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect crīminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present crīminā crīmināte
future crīminātō crīminātō crīminātōte crīminantō
passive present crīmināre crīmināminī
future crīminātor crīminātor crīminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives crīmināre crīmināvisse crīminātūrum esse crīminārī crīminātum esse crīminātum īrī
participles crīmināns crīminātūrus crīminātus crīminandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
crīminandī crīminandō crīminandum crīminandō crīminātum crīminātū

Descendants

[edit]
  • Catalan: criminar
  • English: criminate
  • Middle French: criminer
  • Spanish: criminar

References

[edit]
  • crimino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • crimino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

crimino

  1. first-person singular present indicative of criminar